ziņas

Interferons ir signāls, ko vīruss izdala organisma pēctečos, lai aktivizētu imūnsistēmu, un tā ir aizsardzības līnija pret vīrusu. I tipa interferoni (piemēram, alfa un beta) ir pētīti gadu desmitiem kā pretvīrusu zāles. Tomēr I tipa interferona receptori tiek ekspresēti daudzos audos, tāpēc I tipa interferona ievadīšana var viegli izraisīt organisma imūnās atbildes pārmērīgu reakciju, kā rezultātā rodas virkne blakusparādību. Atšķirība ir tāda, ka III tipa interferona (λ) receptori tiek ekspresēti tikai epitēlija audos un noteiktās imūnās šūnās, piemēram, plaušās, elpceļos, zarnās un aknās, kur darbojas jaunais koronavīruss, tāpēc interferonam λ ir mazāk blakusparādību. PEG-λ ir modificēts ar polietilēnglikolu, kura pamatā ir dabiskais interferons λ, un tā cirkulācijas laiks asinīs ir ievērojami ilgāks nekā dabiskajam interferonam. Vairāki pētījumi ir parādījuši, ka PEG-λ piemīt plaša spektra pretvīrusu aktivitāte.

Jau 2020. gada aprīlī zinātnieki no Nacionālā vēža institūta (NCI) Amerikas Savienotajās Valstīs, King's College London Apvienotajā Karalistē un citām pētniecības iestādēm publicēja komentārus žurnālā J Exp Med, iesakot klīniskos pētījumus, kuros ieteica veikt interferona λ lietošanu Covid-19 ārstēšanā. Arī Reimonds T. Čungs, Masačūsetsas Vispārējās slimnīcas Hepatobiliārā centra direktors Amerikas Savienotajās Valstīs, maijā paziņoja, ka tiks veikts pētnieku ierosināts klīniskais pētījums, lai novērtētu PEG-λ efektivitāti pret Covid-19.

Divos 2. fāzes klīniskajos pētījumos ir pierādīts, ka PEG-λ var ievērojami samazināt vīrusu slodzi pacientiem ar COVID-19 [5,6]. 2023. gada 9. februārī žurnāls “New England Journal of Medicine” (NEJM) publicēja Brazīlijas un Kanādas zinātnieku vadītā 3. fāzes adaptīvās platformas pētījuma TOGETHER rezultātus, kurā sīkāk tika novērtēta PEG-λ terapeitiskā iedarbība uz COVID-19 pacientiem [7].

Ambulatorajiem pacientiem ar akūtiem Covid-19 simptomiem, kas ieradās 7 dienu laikā pēc simptomu parādīšanās, tika ievadīts PEG-λ (viena subkutāna injekcija, 180 μg) vai placebo (viena injekcija vai iekšķīgi). Primārais saliktais iznākums bija hospitalizācija (vai nosūtīšana uz terciārās aprūpes slimnīcu) vai neatliekamās palīdzības nodaļas apmeklējums Covid-19 dēļ 28 dienu laikā pēc randomizācijas (novērojums > 6 stundas).

Jaunais koronavīruss kopš uzliesmojuma ir mutējis. Tāpēc ir īpaši svarīgi noskaidrot, vai PEG-λ ir ārstnieciska iedarbība uz dažādiem jaunā koronavīrusa variantiem. Komanda veica apakšgrupu analīzes par dažādiem vīrusa celmiem, kas inficēja pacientus šajā pētījumā, tostarp Omicron, Delta, Alpha un Gamma. Rezultāti parādīja, ka PEG-λ bija efektīvs visiem pacientiem, kas inficēti ar šiem variantiem, un visefektīvākais pacientiem, kas inficēti ar Omicron.

Vīrusu slodzes ziņā PEG-λ bija nozīmīgāka terapeitiskā iedarbība pacientiem ar augstu sākotnējo vīrusa slodzi, savukārt pacientiem ar zemu sākotnējo vīrusa slodzi būtiska terapeitiskā iedarbība netika novērota. Šī efektivitāte ir gandrīz līdzvērtīga Pfizer Paxlovid (nematovirs/ritonavirs) efektivitātei.

Jāatzīmē, ka Paxlovid lieto iekšķīgi pa 3 tabletēm divas reizes dienā 5 dienas. Savukārt PEG-λ, lai sasniegtu tādu pašu efektivitāti kā Paxlovid, nepieciešama tikai viena subkutāna injekcija, tāpēc tam ir labāka atbilstība ārstēšanas kursam. Papildus atbilstībai PEG-λ ir arī citas priekšrocības salīdzinājumā ar Paxlovid. Pētījumi liecina, ka Paxlovid viegli izraisa zāļu mijiedarbību un ietekmē citu zāļu metabolismu. Cilvēki ar augstu smagas Covid-19 sastopamības biežumu, piemēram, gados vecāki pacienti un pacienti ar hroniskām slimībām, mēdz lietot zāles ilgstoši, tāpēc Paxlovid risks šajās grupās ir ievērojami lielāks nekā PEG-λ.

Turklāt Paxlovid ir inhibitors, kas iedarbojas uz vīrusu proteāzēm. Ja vīrusu proteāze mutē, zāles var būt neefektīvas. PEG-λ veicina vīrusu elimināciju, aktivizējot organisma imunitāti, un neiedarbojas ne uz vienu vīrusu struktūru. Tādēļ pat tad, ja vīruss nākotnē mutēs tālāk, sagaidāms, ka PEG-λ saglabās savu efektivitāti.

Tomēr Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) paziņoja, ka tā neatļaus PEG-λ lietošanu ārkārtas situācijās, kas ļoti sarūgtināja pētījumā iesaistītos zinātniekus. Eigers saka, ka tas varētu būt tāpēc, ka pētījumā netika iesaistīts ASV klīnisko pētījumu centrs, un tāpēc, ka pētījumu uzsāka un veica pētnieki, nevis farmācijas uzņēmumi. Tā rezultātā PEG-λ būs jāiegulda ievērojama naudas summa un jāpavada vairāk laika, pirms to varēs laist tirgū Amerikas Savienotajās Valstīs.

Kā plaša spektra pretvīrusu zāles, PEG-λ ne tikai iedarbojas uz jauno koronavīrusu, bet arī var uzlabot organisma spēju cīnīties pret citām vīrusu infekcijām. PEG-λ var ietekmēt arī gripas vīrusu, respiratoro sincitiālo vīrusu un citus koronavīrusus. Daži pētījumi arī liecina, ka λ interferona zāles, ja tās tiek lietotas laikus, var apturēt vīrusa inficēšanos ar organismu. Eleonora Fiša, imunoloģe Toronto Universitātē Kanādā, kura nepiedalījās TOGETHER pētījumā, sacīja: “Šāda veida interferonu visvairāk izmantotu profilaktiski, īpaši, lai aizsargātu augsta riska personas no infekcijas uzliesmojumu laikā.”