ziņas

Ģenētiskā predispozīcija var izskaidrot atšķirību vingrinājumu efektā.

Mēs zinām, ka fiziskās aktivitātes vien pilnībā neizskaidro cilvēka tieksmi uz aptaukošanos. Lai izpētītu vismaz dažu atšķirību iespējamo ģenētisko pamatu, pētnieki izmantoja soļus un ģenētiskos datus no populācijas datu kopas Amerikas Savienotajās Valstīs. Mēs izmantojām zināmus lokusus no iepriekšējā genoma mēroga asociācijas pētījuma, lai noteiktu poligēnā riska rādītāja (PRS) kvartili 3100 pieaugušajiem ar Eiropas izcelsmi (vidējais vecums 53 gadi), kuriem sākotnēji nebija aptaukošanās (vidējais ķermeņa masas indekss ≈24,5 kg/m2), lai noteiktu ģenētisko aptaukošanās risku.

Sākotnēji dalībnieku vidējais soļu skaits dienā bija 8300, un vidējais novērošanas periods bija 5,4 gadi, kuru laikā 13% dalībnieku zemākajā PRS kvartilē un 43% dalībnieku augstākajā PRS kvartilē attīstījās aptaukošanās. Gan soļu skaits, gan PRS kvartile bija saistīti ar aptaukošanās risku. Piemēram, dalībniekam PRS riska 75. procentilē būtu jāveic par 2280 soļiem vairāk dienā nekā dalībniekam 50. procentilē, lai sasniegtu tādu pašu relatīvā riska samazinājumu. Turpretī dalībnieks 25. procentilē varētu noiet par 3660 soļiem dienā mazāk nekā dalībnieks 50. procentilē un joprojām sasniegt tādu pašu relatīvā riska samazinājumu.

Uztura uzņemšana ir svarīgs aptaukošanās faktors, un šī analīze to neņēma vērā. Analīzē netika iekļauti dalībnieki, kuriem aptaukošanās radās sešu mēnešu laikā pēc pētījuma sākuma, kas samazina (bet neizslēdz) ​​apgrieztās cēloņsakarības iespējamību, tādējādi stiprinot rezultātu ticamību. Šie rezultāti attiecās tikai uz Eiropas izcelsmes pacientiem, kas arī ir ierobežojums. Neskatoties uz šiem ierobežojumiem, šie rezultāti var palīdzēt klīnicistiem izskaidrot pacientiem, kāpēc dažādiem cilvēkiem, kuri sper vienādu soļu skaitu, ir atšķirīgi rezultāti. Ja pacients dienā noiet 8000 līdz 10 000 soļu, kā ieteikts, bet joprojām pieņemas svarā (tātad PRS var būt augstāks), viņam, iespējams, būs jāpalielina aktivitāte par 3000 līdz 4000 soļiem dienā.

Zinātniski zaudēt svaru

01. Ēdiet regulāri un daudz

Pievērsiet uzmanību brokastīm, neizlaidiet ēdienreizes

Neēdiet vakariņas pārāk vēlu

Vakariņas ieteicams ieturēt laikā no pulksten 17:00 līdz 19:00.

Pēc vakariņām neēdiet neko

Bet dzert var.

02, ēdiet mazāk uzkodu, dzeriet mazāk dzērienu

Vai nu mājās, vai ēdot ārpus mājas

Jācenšas ievērot mērenu diētu, zinātnisku sajaukumu

Nepārēdieties

Kontrolējiet nejaušas uzkodas un dzērienus

Izvairieties no vēlām nakts uzkodām

03, ēst vajadzētu ēst lēnām

Ēdiet tos pašus ēdienus

Lēna ēšana palīdz samazināt kopējo apēstā ēdiena daudzumu.

Palēnināt

Tas var palielināt sāta sajūtu un mazināt izsalkumu

04. Atbilstoši mainiet ēdienreižu secību

Ēdiet secībā “dārzeņi, gaļa un pamatēdiens”.

Palīdz samazināt augstas enerģijas pārtikas produktu uzņemšanu

Papildus ēšanai
Šeit ir daži padomi svara zaudēšanai

Miegs

Bieži paliek nomodā vēlu, miega trūkums, neregulārs darbs un atpūta

Var izraisīt endokrīnās sistēmas darbības traucējumus

Nenormāla tauku vielmaiņa, kā rezultātā rodas "pārslodze"

Pacientiem ar aptaukošanos jāievēro diennakts ritmi

Guliet apmēram 7 stundas dienā

sports

Nepietiekama vai nepietiekama fiziskā aktivitāte

Un mazkustīgs, statisks dzīvesveids

Ir svarīgs aptaukošanās rašanās iemesls

Vingrošanas princips pacientiem ar aptaukošanos svara zaudēšanai ir šāds:

Galvenie ir vidējas un zemas intensitātes aerobie vingrinājumi, bet palīgdarbība ir pretestības vingrinājumi.

150 līdz 300 minūtes nedēļā

Vidējas intensitātes aerobikas vingrinājumi

Vingrojiet vismaz reizi divās dienās 5 līdz 7 dienas nedēļā

Pretestības vingrinājumi 2 līdz 3 dienas nedēļā

10 līdz 20 minūtes katru otro dienu

Enerģijas patēriņš ir 2000 kcal vai vairāk nedēļā, izmantojot fiziskās aktivitātes.

Sēdiet mazāk

Ikdienas meditācija un pasīvas skatīšanās laiks

Tam jābūt kontrolētam 2 līdz 4 stundu laikā.

Ilgstoši sēžošiem vai strādājošiem pie rakstāmgalda

Celies augšā un pakusties 3–5 minūtes katru stundu